sēžu darbā, garlaikojos, klausos the world’s smoothest jazz jau 6.mēnesi pēc kārtas. nais
šodiena bija jauka. jā, šodiena, jo kolīdz darbs sākas, tā diena faktiski beidzas, ha. biju pirmo reizi Latgalītē. nu aaaaa, tā taču ir cita pasaule, es biju milzu sajūsmā. tur ir VISS. VISS! absolūti viss, ko var iedomāties un arī tas, ko iedomāties nevar. ļoti šaurs, pat nedaudz klaustrafobiski. bet tie cilvēki! kas par pērlēm. galvenais, ka tik atsaucīgi un laipni un tas, kas mani pārsteidza ļoti, ļoti, ir tas, la viņi visi runāja tīrā latvju mēlē. bet nujā, tas, ko es iegādājos, bija ZENITS. jāāā, es sākšu fotogrāfēt atkal, man tik ļoti gribas, jēj, prieciņš. nedaudz jāatsvaidzina zināšanas, bet gan jau viss aizies. vakar izstaigājos pa humpalām, nu man ir 4 jauni apavu pāri, par kuriem kopā samaksāju emm, 21ls. nesūdzos. uz skolu eju aptuveni 2x nedēļā. nu tā-profilaksei. neredzu motivāciju, darīt neko negribas, jo redzu, ka nav mans, man tiešām nepatīk. kursabiedri ir vienīgie, kas mani tur pietur, tie tiešām ir superīgi padevušies. nedaudz haoss manā galvā, jo īsti nezinu, ko tālāk. ir tāds kā melnais caurums un nav nekādas pārliecības par nākotni šobrīd. arī idejas ir pārāk blāvas, lai realizētu. kaut kā gribas aizbraukt prom, padzīvot citā vidē, sakārtot domas, saprast, ko vēlos, ko gribu sasniegt un kas man patīk. bet tā ir tikai vēl viena blāva ideja.
atstarpei., fuj, atnāca kaut kādi pretīgi krievu uz basienu un pēc 20 min apenēs nāk ārā jau pilnīgi pillā un kko diršās ar administratorēm. es, protams, neko nesapratu un tā atkal jau bija viena no reizēm, kad man tik ļoti gribas zināt to sasodīto valodu. bet nejau par to. runa ir par to, ka es laikam nevarētu strādāt tādā darbā, jo kaut kādā brīdī salūztu. galvā visu laiku ir jābūt, ka klienti pirmajā vietā, klienti galvenie bal bla bla, bet tur viens tēvainis stāc un brēc uz tevi par to, ka pirtīs par maz grādu, ka baseins par aukstu utt. it kā viņas būtu vainīgas. doh. ja es būtu solvitas vietā, čista būtu sākusi pinkšķēt. stulbie tēvaiņi
atgriežoties atpakaļ. hm, par to, kas bijis. ēēēm, man apritēja 20! tā dīvaini, sajūta, ka jauns sākums. varbūt arī tāpēc gribas mainīt kaut ko tieši tagad, kaut ko gribas sākt darīt utt. jauns desmits kā nekā. mani 20 bija diezgan awesome. it kā jau nekas neparasts, bet tomēr es jutos ļoti īpaši un visu dienu man bija uzmanība un biju nedaudz pa debesīm. ar meitenēm wojo arī gāja dikti labi, žēl, ka acis tik ātri lipa ciet. vau, ja tā padomā, tas tas bija jau pirms nedēļas! laiks skrien zibenīgi. ununun nākamnedēļ taču brīvlaiks! ha, es to rakstu tā, it kā baigi iet uz skolu, khm.
anniiiij, mums vienreiz jāaiziet jāpasēž ar lielajām kafijām. ja būtu silts, varētu parkā sākt sēdēt. jau sen taču runājam par šito, bet kaut kā nesanāk. nākamnedēļ atgūsim iekavēto? :)
un, protams, būtu superawesome, ja mēs 6 varētu uz kādām pavasara zaļajām puzdienām uz zanes balokna, jā.. 
euuu, anniiij, kā tu atradi to ierakstu? mēs taču visur izmeklējāmies
un es arī VIENMĒR izlasu visus tavus garos pātarus. tie man vienmēr ir šķituši visinteresantākie!!
tu mani sakārdināji, es atkal gribu redzēt 5 vakarus. ar šo izrādi sākās mana apmātība ar JRT un esmu āāāārkāāārtīgi priecīga, ka tev patika. domāju, ka arī tev sāks gribēties tagad pēc šīs izrādes daudz vairāk uz JRT. jo tas ir tik ļoti tā vērts.
es arī labprāt uzrakstītu ko pagarāku, bet kaut kā nesanāk. un nevis tāpēc, ka mana dzīve būtu neinteresanta, nepavisam ne, bet tāpēc, ka es nemāku tik interesantu to pasniegt. turklāt man pēc 19min beidzas darbs un negribas sēdēt te ne mirkli ilgāk.
long story short - man ir beidzot tā stabilā pārliecības sajūta. tāds drošums. nav vairs nedrošības un neveiklības. joprojām esmu laimīga, kas ir pārāk aizdomīgi ilgi. bet par to nedomāju. un jēēēj, jau piektdien braucu prom. oi, kā mēs ballēsimies par kristīnes 3.gadu desmitu, oiiiiii!
hm, kas vēl. stulbās hormonālās tabletes is making me fat. tas tā - lai nebūtu laime pilnīga. nē nu ja tā padomā, tad ir visādi dziļie ūdeņi, par kuriem atceroties, metas nelabi, bet virspusēji ir ļoti labi. pat vairāk
pēdējā laika notikumi pielikuši punktu uz i. tas gan nav tāds trekns, liels punkts, bet gan, iespējams, pat dzēšams, un tomēr punkts. laikam jau kā ir, tā ir.
skatījos ballīšu bildes un sagribējās ballēties. tā kārtīgi izdejoties, izsmieties. gribas uzvilkt smuku kleitu :)
oukei, it’s time to say goodbay
(Source: semexcesso)
(via abbeycorrine)
(via alittlemorethanmagic)
(via mangomara)
(via mangomara)
(via mangomara)
(Source: jvadala, via bl4zer-deactivated20120222)
(via wewilldream)
(via anothercall)
(Source: thewiltedsunflower)
(via anothercall)
